Ūsiņa diena

Uusins-664x292Pēc Saules kalendāra rīt ir Ūsiņa diena. Pastāv ļoti daudz un dažādu versiju par to, kāda šai dienai bijusi jēga un kas tad īsti ir šīs dienas saturs jeb mugurkauls. Tomēr dominē zirgi, govis un upurēšanas rituāli, t.i., šajā dienā pirmo reizi izlaida govis ganos, zirgus veda pieguļā (zirgu ganīšana pa nakti) un lai šie mājlopi būtu spēcīgi, veseli un labi vairotos, ir notikuši upurēšanas rituāli. Tāpat kā Mārtiņos figurē melns gailis un vista. Bez tam – tiem, kas jutušies vāji, dots piens, kas sajaukts ar asinīm. Vēl viens rituāls – ēdiena ziedošana ugunij.

Ko no šī var secināt? Apkopojot pieejamo informāciju, šī varētu būt diena, kad īpaši parūpējamies par saviem mājdzīvniekiem, domāju – ne tikai par govīm un zirgiem, bet par tiem, kas nonākuši mūsu aizgādībā – suņiem, kaķiem, baltajām pelītēm un zaļo pūķi. Varam aizkurt ugunskuru vai sveci un apvienojot savas domas ar mūsu senču enerģiju, kas gadsimtiem krāta un tādējādi ir gana spēcīga.

Ja mēģina vilkt paralēles ar klasisko astroloģiju, šis ir brīdis, kad Saule nemaina zīmi, kā tas notiek Saulgriežu un Saulstāvju svētkos (Ziemassvētkos, Lieldienās utt.). Saule šobrīd atrodas ap Vērša zīmes 15 grādu, tātad diezgan nenoteiktā stāvoklī. Vienīgais, ko šeit var atzīmēt, ir tas, ka Vērša zīme ir zemkopja zīme vistiešākajā veidā – pacietība, kas robežojas ar ietiepību, fiziska izturība, rūpes par to, lai visa kā būtu un pietiktu, jā, arī vērtību uzkrāšana un naudas pelnīšana. Tātad šis ir laiks, kad ir jāsēj un jāstāda un tādējādi jāliek pamati rudens ražai. Protams, mūsdienās sējēju un stādītāju ir mazāk nekā nesējēju un nestādītāju, tāpēc sekojot alegorijai, šis ir laiks, kad varētu likt pamatus sagaidāmajai ražai jeb ienākumam. Tomēr, nevajadzētu uzsākt neko jaunu un nebijušu, jo Merkurs ir atkal retrogrāds, – ir jāpieturas pie pārbaudītām lietām un shēmām, ierastiem darbiem un jā – var droši pabeigt kaut kad iesāktus un nepabeigtus darbus. Tāda īsteni Vērsiska pieeja – nekādu aušību un fikso ideju – tikai rutīnas darbi, kas padarāmi ar pacietību un rūpību. Šis ir arī laiks, kad mājās un apkārtnē ienest skaisto – izdaiļot savu mājokli, salikt puķes vāzēs, nomazgāt un iztīrīt mašīnu un padarīt apkārtni pievilcīgāku.

Ūsiņa zīme ir pazīstama arī kā dzīvības zīme, un šobrīd patiešām ir laiks, kad dzīvība kūsāt kūsā visās malās. Tā ir arī šī raksta būtība – rūpes par dzīvībām, kas ir mūsu pārziņā, rūpes par to, lai rudenī būtu raža jeb ienākums, rūpes par savu mājokli un pacietīgs un apzinīgs darbs.

Jurģi vai Ūsiņi?

laime-tai-procesasKā zināms, 23.aprīlī vārda dienu svin Jurģi. Un vārds “Jurģi” manā galvā nozīmē dienu, kad kalpi pārvācās no viena saimnieka pie otra, ja bija tāda vajadzība. Nolēmu pameklēt, ko par šo dienu var uzzināt vairāk un Vikipēdijā redzu, ka Jurģi ir tā pati Ūsiņa diena, kas “kas sakrīt ar kristīgās baznīcas svētku dienu par godu Svētajam Jurim 23. aprīlī”. Tomēr, gadskārtu kalendārā, par ko nesen rakstīju, Ūsiņa diena ir 9.maijā. Tiesa gan, tā pati Vikipēdija arī atzīst, ka Ūsiņa svinību apvienošana ar svētā Jura jeb Jurģu dienu notikusi kristīgās baznīcas ietekmē. Tā teikt – pie vienām sāpēm.

Tā kā pārvākšanās no vienām mājām uz otrām tika ieviesta tikai 19.gadsimta sākumā (lai atceramies Jaunsudrabiņa Balto un Zaļo grāmatu), kad kristīgā ticība Latvijā zaļoja un plauka, tad es ticu, ka Jurģi, jeb pārvākšanās arī notika tai pašā 23.aprīlī. Un tāpat es ticu, ka Ūsiņš ir godināms 9.maijā, kas ir pavisam cita padarīšana. Šis atkal ir viens no piemēriem, kā reliģija ir ievijusies tautas dzīvē un paražās un būtībā, tiem, kas paražas kopj jau no bērna kājas, šo būs grūti sagremot. T.i. – atdalīt Jurģi no Ūsiņa. Man, kā kārtības un loģikas mīļotājai šī iespēja ir kā svaigs ūdens malks. Un bez tam – jo vairāk labu tradīciju, jo labāk.

Tāpēc manā galvā Jurģi lai paliek ar pārcelšanos saistīts datums, kas patiesībā bija visnotaļ jēdzīgs, jo šis ir laiks, kad vēl nav uzsākti pavasara darbi, bet sniegs jau ir nokusis. Dabā valda atmoda un tas tā vien rosina sākt jaunas gaitas. Tāpēc, godinot tradīcijas, šajā dienā patiesi var uzsākt ko jaunu. Ja velk paralēles ar klasisko astroloģiju, Jurģu dienas ekvivalents varētu būt Mēness, jo tieši Mēness ir saistīts ar tradīcijām, mājām, dzimtu, tautu, kā arī izmaiņām un pārmaiņām un zināmu nepastāvību. Un šajā dienā, 2016.gada 23.aprīlī, Mēness patiešām uzvedīsies labi – cilvēkiem varētu būt iespējas jautājumos, kas saistīti ar šīm jomām, pie kam var mēģināt iet un runāt ar autoritātēm, nodarboties ar labdarību, uzsākt projektus, kas saistīti ar daiļajām mākslām – mūziku, kino, teātri, izdosies ārzemju brauciens vai darījumi ar ārzemniekiem. Var būt, ka kādu apciemo intuitīvas nojautas. Protams, stāvoklis pie debesīm ir viena lieta, un kā jau esmu neskaitāmas reizes rakstījusi, fons var būt labu labais, bet, ja tas “neskar” jūsu personīgo dzimšanas karti, tas ir un paliks tikai fons. Tas ir tāpat, kā ar sliktajām lietām – jā, tās fonā notiek, bet jūs pašus konkrēti neskar. Vienīgi tik cik nu jūs ļaujat ziņu negācijām jūs ietekmēt. Bet, ja šis sliktais planētu stāvoklis vēl “aizķer” jūsu horoskopu, tad izejot no planētu stāvokļa, šī situācija var kļūt jums pat ļoti nozīmīga. Personīgi manu horoskopu šī situācija, lai arī ļoti labvēlīgā, neaizķer, tāpēc visticamāk man šī diena paies neatstājot pēdas.

Bet mēģināt var un vajag, jo vissliktākais, ko mēs varam izdarīt, ir pieņemt kaut ko kā negrozāmu faktu. Tipa, ai nu – tas nav simtprocentīgi un tāpēc es uz šo neparakstīšos. Tas, protams, ir nodrāzts teiciens, bet tā mēs paši sevi ieprogrammējam uz neveiksmi. Un šo es zinu pavisam droši, jo, lai nu kā, bet pieredzes man ir gana.

Tā ka, var godāt, lai arī salīdzinoši nesenu (nesenāku par Ūsiņa dienu, bet par to citā reizē), bet tradīciju, un šajā dienā tā simboliski uzsākt kaut ko jaunu un paskatīties, kas notiek. Varbūt ka mūsu senču lolotais Jurģa dienas egregors jeb enerģija palīdzēs mums, šodienas cilvēkiem, ja mēs šajā dienā dzīvosim un domāsim šīs enerģijas ritmos. Jo es ticu, ka enerģijas strādā. Ja šeit vilktu paralēles ar kristīgo reliģiju, tad, protams, arī šī enerģija strādā tiem, kas vibrē kopā ar šo enerģiju.

Šeit ir daži ticējumi, kas saistīti ar Jurģu dienu:

Ja Jurģi iegadījās sestdienā, uzskatīja, ka jaunajā vietā kalpiem būs ilga dzīvošana – šogad Jurģi tieši iekrīt sestdienā. Tas varētu nozīmēt, ka jaunie projekti būs ilglaicīgi.

Ja kāds uz jauno vietu ejot, veco atstājis neslaucītu, uzskatīja, ka tas atstāj tur savu svētību. Istaba bija jāizslauka arī jaunajās mājās ieejot, lai nebūtu jāķildojas ar citiem mājiniekiem. Tātad – ja uzsākot jaunu projektu, vecie paliek novārtā, tad mēs varam domāt, ka tajos paliek daļa mūsu svētības un enerģijas. Un tā tas tiešām ir – nepabeigti darbi var nograuzt sirdsapziņu līdz kaulam. Tāpēc labāk vecos projektus vai nu pabeigt, vai kancelēt un miers. Galvenais, neiekrist pašpārmetumos.

Vēl viena paraža noteica, ka tad, ja kādās mājās kalpu ieved ar baltu zirgu, viņš tajā gadā apprecēsies. Šeit es nezinu, kā lai komentē…