Jurģi vai Ūsiņi?

laime-tai-procesasKā zināms, 23.aprīlī vārda dienu svin Jurģi. Un vārds “Jurģi” manā galvā nozīmē dienu, kad kalpi pārvācās no viena saimnieka pie otra, ja bija tāda vajadzība. Nolēmu pameklēt, ko par šo dienu var uzzināt vairāk un Vikipēdijā redzu, ka Jurģi ir tā pati Ūsiņa diena, kas “kas sakrīt ar kristīgās baznīcas svētku dienu par godu Svētajam Jurim 23. aprīlī”. Tomēr, gadskārtu kalendārā, par ko nesen rakstīju, Ūsiņa diena ir 9.maijā. Tiesa gan, tā pati Vikipēdija arī atzīst, ka Ūsiņa svinību apvienošana ar svētā Jura jeb Jurģu dienu notikusi kristīgās baznīcas ietekmē. Tā teikt – pie vienām sāpēm.

Tā kā pārvākšanās no vienām mājām uz otrām tika ieviesta tikai 19.gadsimta sākumā (lai atceramies Jaunsudrabiņa Balto un Zaļo grāmatu), kad kristīgā ticība Latvijā zaļoja un plauka, tad es ticu, ka Jurģi, jeb pārvākšanās arī notika tai pašā 23.aprīlī. Un tāpat es ticu, ka Ūsiņš ir godināms 9.maijā, kas ir pavisam cita padarīšana. Šis atkal ir viens no piemēriem, kā reliģija ir ievijusies tautas dzīvē un paražās un būtībā, tiem, kas paražas kopj jau no bērna kājas, šo būs grūti sagremot. T.i. – atdalīt Jurģi no Ūsiņa. Man, kā kārtības un loģikas mīļotājai šī iespēja ir kā svaigs ūdens malks. Un bez tam – jo vairāk labu tradīciju, jo labāk.

Tāpēc manā galvā Jurģi lai paliek ar pārcelšanos saistīts datums, kas patiesībā bija visnotaļ jēdzīgs, jo šis ir laiks, kad vēl nav uzsākti pavasara darbi, bet sniegs jau ir nokusis. Dabā valda atmoda un tas tā vien rosina sākt jaunas gaitas. Tāpēc, godinot tradīcijas, šajā dienā patiesi var uzsākt ko jaunu. Ja velk paralēles ar klasisko astroloģiju, Jurģu dienas ekvivalents varētu būt Mēness, jo tieši Mēness ir saistīts ar tradīcijām, mājām, dzimtu, tautu, kā arī izmaiņām un pārmaiņām un zināmu nepastāvību. Un šajā dienā, 2016.gada 23.aprīlī, Mēness patiešām uzvedīsies labi – cilvēkiem varētu būt iespējas jautājumos, kas saistīti ar šīm jomām, pie kam var mēģināt iet un runāt ar autoritātēm, nodarboties ar labdarību, uzsākt projektus, kas saistīti ar daiļajām mākslām – mūziku, kino, teātri, izdosies ārzemju brauciens vai darījumi ar ārzemniekiem. Var būt, ka kādu apciemo intuitīvas nojautas. Protams, stāvoklis pie debesīm ir viena lieta, un kā jau esmu neskaitāmas reizes rakstījusi, fons var būt labu labais, bet, ja tas “neskar” jūsu personīgo dzimšanas karti, tas ir un paliks tikai fons. Tas ir tāpat, kā ar sliktajām lietām – jā, tās fonā notiek, bet jūs pašus konkrēti neskar. Vienīgi tik cik nu jūs ļaujat ziņu negācijām jūs ietekmēt. Bet, ja šis sliktais planētu stāvoklis vēl “aizķer” jūsu horoskopu, tad izejot no planētu stāvokļa, šī situācija var kļūt jums pat ļoti nozīmīga. Personīgi manu horoskopu šī situācija, lai arī ļoti labvēlīgā, neaizķer, tāpēc visticamāk man šī diena paies neatstājot pēdas.

Bet mēģināt var un vajag, jo vissliktākais, ko mēs varam izdarīt, ir pieņemt kaut ko kā negrozāmu faktu. Tipa, ai nu – tas nav simtprocentīgi un tāpēc es uz šo neparakstīšos. Tas, protams, ir nodrāzts teiciens, bet tā mēs paši sevi ieprogrammējam uz neveiksmi. Un šo es zinu pavisam droši, jo, lai nu kā, bet pieredzes man ir gana.

Tā ka, var godāt, lai arī salīdzinoši nesenu (nesenāku par Ūsiņa dienu, bet par to citā reizē), bet tradīciju, un šajā dienā tā simboliski uzsākt kaut ko jaunu un paskatīties, kas notiek. Varbūt ka mūsu senču lolotais Jurģa dienas egregors jeb enerģija palīdzēs mums, šodienas cilvēkiem, ja mēs šajā dienā dzīvosim un domāsim šīs enerģijas ritmos. Jo es ticu, ka enerģijas strādā. Ja šeit vilktu paralēles ar kristīgo reliģiju, tad, protams, arī šī enerģija strādā tiem, kas vibrē kopā ar šo enerģiju.

Šeit ir daži ticējumi, kas saistīti ar Jurģu dienu:

Ja Jurģi iegadījās sestdienā, uzskatīja, ka jaunajā vietā kalpiem būs ilga dzīvošana – šogad Jurģi tieši iekrīt sestdienā. Tas varētu nozīmēt, ka jaunie projekti būs ilglaicīgi.

Ja kāds uz jauno vietu ejot, veco atstājis neslaucītu, uzskatīja, ka tas atstāj tur savu svētību. Istaba bija jāizslauka arī jaunajās mājās ieejot, lai nebūtu jāķildojas ar citiem mājiniekiem. Tātad – ja uzsākot jaunu projektu, vecie paliek novārtā, tad mēs varam domāt, ka tajos paliek daļa mūsu svētības un enerģijas. Un tā tas tiešām ir – nepabeigti darbi var nograuzt sirdsapziņu līdz kaulam. Tāpēc labāk vecos projektus vai nu pabeigt, vai kancelēt un miers. Galvenais, neiekrist pašpārmetumos.

Vēl viena paraža noteica, ka tad, ja kādās mājās kalpu ieved ar baltu zirgu, viņš tajā gadā apprecēsies. Šeit es nezinu, kā lai komentē…