Jurģi vai Ūsiņi?

laime-tai-procesasKā zināms, 23.aprīlī vārda dienu svin Jurģi. Un vārds “Jurģi” manā galvā nozīmē dienu, kad kalpi pārvācās no viena saimnieka pie otra, ja bija tāda vajadzība. Nolēmu pameklēt, ko par šo dienu var uzzināt vairāk un Vikipēdijā redzu, ka Jurģi ir tā pati Ūsiņa diena, kas “kas sakrīt ar kristīgās baznīcas svētku dienu par godu Svētajam Jurim 23. aprīlī”. Tomēr, gadskārtu kalendārā, par ko nesen rakstīju, Ūsiņa diena ir 9.maijā. Tiesa gan, tā pati Vikipēdija arī atzīst, ka Ūsiņa svinību apvienošana ar svētā Jura jeb Jurģu dienu notikusi kristīgās baznīcas ietekmē. Tā teikt – pie vienām sāpēm.

Tā kā pārvākšanās no vienām mājām uz otrām tika ieviesta tikai 19.gadsimta sākumā (lai atceramies Jaunsudrabiņa Balto un Zaļo grāmatu), kad kristīgā ticība Latvijā zaļoja un plauka, tad es ticu, ka Jurģi, jeb pārvākšanās arī notika tai pašā 23.aprīlī. Un tāpat es ticu, ka Ūsiņš ir godināms 9.maijā, kas ir pavisam cita padarīšana. Šis atkal ir viens no piemēriem, kā reliģija ir ievijusies tautas dzīvē un paražās un būtībā, tiem, kas paražas kopj jau no bērna kājas, šo būs grūti sagremot. T.i. – atdalīt Jurģi no Ūsiņa. Man, kā kārtības un loģikas mīļotājai šī iespēja ir kā svaigs ūdens malks. Un bez tam – jo vairāk labu tradīciju, jo labāk.

Tāpēc manā galvā Jurģi lai paliek ar pārcelšanos saistīts datums, kas patiesībā bija visnotaļ jēdzīgs, jo šis ir laiks, kad vēl nav uzsākti pavasara darbi, bet sniegs jau ir nokusis. Dabā valda atmoda un tas tā vien rosina sākt jaunas gaitas. Tāpēc, godinot tradīcijas, šajā dienā patiesi var uzsākt ko jaunu. Ja velk paralēles ar klasisko astroloģiju, Jurģu dienas ekvivalents varētu būt Mēness, jo tieši Mēness ir saistīts ar tradīcijām, mājām, dzimtu, tautu, kā arī izmaiņām un pārmaiņām un zināmu nepastāvību. Un šajā dienā, 2016.gada 23.aprīlī, Mēness patiešām uzvedīsies labi – cilvēkiem varētu būt iespējas jautājumos, kas saistīti ar šīm jomām, pie kam var mēģināt iet un runāt ar autoritātēm, nodarboties ar labdarību, uzsākt projektus, kas saistīti ar daiļajām mākslām – mūziku, kino, teātri, izdosies ārzemju brauciens vai darījumi ar ārzemniekiem. Var būt, ka kādu apciemo intuitīvas nojautas. Protams, stāvoklis pie debesīm ir viena lieta, un kā jau esmu neskaitāmas reizes rakstījusi, fons var būt labu labais, bet, ja tas “neskar” jūsu personīgo dzimšanas karti, tas ir un paliks tikai fons. Tas ir tāpat, kā ar sliktajām lietām – jā, tās fonā notiek, bet jūs pašus konkrēti neskar. Vienīgi tik cik nu jūs ļaujat ziņu negācijām jūs ietekmēt. Bet, ja šis sliktais planētu stāvoklis vēl “aizķer” jūsu horoskopu, tad izejot no planētu stāvokļa, šī situācija var kļūt jums pat ļoti nozīmīga. Personīgi manu horoskopu šī situācija, lai arī ļoti labvēlīgā, neaizķer, tāpēc visticamāk man šī diena paies neatstājot pēdas.

Bet mēģināt var un vajag, jo vissliktākais, ko mēs varam izdarīt, ir pieņemt kaut ko kā negrozāmu faktu. Tipa, ai nu – tas nav simtprocentīgi un tāpēc es uz šo neparakstīšos. Tas, protams, ir nodrāzts teiciens, bet tā mēs paši sevi ieprogrammējam uz neveiksmi. Un šo es zinu pavisam droši, jo, lai nu kā, bet pieredzes man ir gana.

Tā ka, var godāt, lai arī salīdzinoši nesenu (nesenāku par Ūsiņa dienu, bet par to citā reizē), bet tradīciju, un šajā dienā tā simboliski uzsākt kaut ko jaunu un paskatīties, kas notiek. Varbūt ka mūsu senču lolotais Jurģa dienas egregors jeb enerģija palīdzēs mums, šodienas cilvēkiem, ja mēs šajā dienā dzīvosim un domāsim šīs enerģijas ritmos. Jo es ticu, ka enerģijas strādā. Ja šeit vilktu paralēles ar kristīgo reliģiju, tad, protams, arī šī enerģija strādā tiem, kas vibrē kopā ar šo enerģiju.

Šeit ir daži ticējumi, kas saistīti ar Jurģu dienu:

Ja Jurģi iegadījās sestdienā, uzskatīja, ka jaunajā vietā kalpiem būs ilga dzīvošana – šogad Jurģi tieši iekrīt sestdienā. Tas varētu nozīmēt, ka jaunie projekti būs ilglaicīgi.

Ja kāds uz jauno vietu ejot, veco atstājis neslaucītu, uzskatīja, ka tas atstāj tur savu svētību. Istaba bija jāizslauka arī jaunajās mājās ieejot, lai nebūtu jāķildojas ar citiem mājiniekiem. Tātad – ja uzsākot jaunu projektu, vecie paliek novārtā, tad mēs varam domāt, ka tajos paliek daļa mūsu svētības un enerģijas. Un tā tas tiešām ir – nepabeigti darbi var nograuzt sirdsapziņu līdz kaulam. Tāpēc labāk vecos projektus vai nu pabeigt, vai kancelēt un miers. Galvenais, neiekrist pašpārmetumos.

Vēl viena paraža noteica, ka tad, ja kādās mājās kalpu ieved ar baltu zirgu, viņš tajā gadā apprecēsies. Šeit es nezinu, kā lai komentē…

 

Pieci jaunie gadi, ko svinēt katru gadu

Jau kNew-Years-Resaut kad šo tēmu apskatīju, bet toreiz biju apstājusies pie trim jaunajiem gadiem, ko svinēt katru gadu. Kā jau kārtīgs analītiķis, visu pārrēķināju un nu man sanāk visi pieci vai pat seši! Iedomājieties – pieci jaunie gadi ko ik gadu svinēt un līksmot. Kā saka – ja ir dzeramais, tad iemesls atradīsies – un še tev.

Tātad, pirmais manos aprēķinos ir Ziemas Saulgriežu laiks vai Saulstāvju laiks (jo Saule savā tecējumā uz brīdi apstājas, jeb pareizāk sakot, Saule vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs horizonta). Katru gadu tas iekrīt 20. vai 21. vai 22.decembrī. Tā vietā, lai ar kalkulatora, logaritmu lineāla un portatīvā teleskopa palīdzību veiktu sarežģītus aprēķinus un tādējādi noķertu šo brīdi, es pieturos pie saviem astrologa niķiem un paskatos, kurā brīdī Saule ieiet Mežāža zvaigznājā un to es daru ne jau ķīķerējot un pēto debesis (to nemaz nevar izdarīt), bet gan iemetu aci savā datorprogrammā un re – 2015.gadā Saule iegāja Mežāža zvaigznājā (ne nu tā kur gāja, nekā, tas tik tāds izteiciens) 22.decembrī pulksten 06:47 un 2016.gadā ieies 21.decembrī pulksten 12:43 un miers. Šo jauno gadu ir iecienījuši latviešu tradīciju cienītāji un dievturi. Tāpat kā klasiskā jaunā gada tradīcija ir, kamēr sit kuranti, uzrakstīt uz lapiņas vēlēšanos, tad lapiņu sadedzināt un ar šampanieti pelnus izdzert, šī jaunā gada piekritēji velk bluķi, kas vienos avotos simbolizē saules ritējumu pa debessjumu, citos – aizsardzību pret mošķiem, vēl citos, ka bluķa vilcēji īpaši piestāj vietās, kur aizgājušajā gadā gadījušās kādas īpašas bēdas un neveiksmes, lai tās kā pasažierus uzņemtu un aizvizinātu uz ugunskuru, bet vēl citos šis bluķis pats par sevi simbolizē aizgājušā gada postu un bēdas. Fināls gan vienmēr ir viens – bluķis tiek sadedzināts. Mani tik dara nemierīgu, ka visas šīs izdarības netiek veiktas viegli, bet ar īpaši smago ozolkoka bluķi. Tāda nolemtība, jeb nekas šajā dzīvē nenāk viegli. 

Lasīt vairāk

Mēness

Šis ir pilnmēness laiks un es to jūtu… Ne jau nu gluži tā, ka naktskreklā pa mājas jumtu jāstaigā vai kopā ar suņiem jāgaudo pret mēnesi, bet tomēr jūtu. Un tāpēc šajā laikā neko sakarīgu paveikt nevar – ieviešas kļūdas, viss ķeras un pinas. Tāpēc labāk neko svarīgu nedarīt (ja ir tāda iespēja), bet pamuļķoties ar lietām, kas sagādā prieku dvēselei, darīt to, kas patīk, kas nomierina, kas ļauj būt radošam… Nu tā kaut kā..

Bet, ja runājam par Mēnesi, šoreiz ar lielo burtu, jo Mēness būs stāsta varonis, tad, piemēram, mana mamma domā, ka Mēness otrajā pusē ir dzīvība un ka vispār Mēness ir mākslīgs veidojums. Es jau viņai teicu, ka ar šo teikumu visa astroloģija aiziet pa burbuli, jo kā gan bez Mēness…

Lasīt vairāk

Krupītis

Krupītis – mazs, neievērojams, pelēks, mitrs dzīvnieciņš, kas vairās no saules, bet kam patīk mitras un ēnainas vietiņas, kur nolīst.  


Latvju zīmju skaidrojumos atslēgas vārdi: spēks, stiprums, gudrība, zintniecība, zemapziņa, intuīcija, atdzimšana, aizsaule, veļi, pazemes dzīve, nauda.

Velkot paralēles ar klasisko astroloģiju, pēc apraksta sliecos domāt, ka krupītis savā ziņā atbilst Mēness aprakstam. Ne velti krupīša zīme sastāv no divām Mēness zīmēm. 

Spēks, stiprums, gudrība, zintniecība – ar aizsauli saistīta zīme.

Lasīt vairāk