Iedvesma

Dari, ko darīdams, it visam nepieciešama iedvesma. Kāds pamudinājums, aicinājums vai, kas vēl iedarbīgāk, spēriens pa pakaļu. Vai reāls spēriens mani mudinātu rīkoties, nezinu, bet emocionāls – noteikti.

Tā kā esmu gaisa cilvēks, mani virza vēja plūsmas – idejas, emocijas, sapņi galu galā – bet visa šī kuģu kompānija, jeb sauksim to par iedvesmas rēdereju, ir dikti jau nu mainīga. Vienu brīdi pūš stabils rakstniecības vējš, bet skaties vien – jau ir uzpūtusi deju brāzma un dators tiek nolikts malā un sameklētas deju čības, lai uz ātro, pie skapja spoguļa izmēģinātu, vai es varu, sekojot Jegora Družiņina rādītajam, vismaz mēģināt atdarināt Džeksonu.

Tā kā esmu jau liela meitene, ar laiku esmu iemācījusies kontrolēt visas šīs pūsmas, brāzmas un bezvēja periodus ar. Nu, vismaz lielos vilcienos.

Tomēr, lai vai kāds vējš sāktu pūst, tam vienmēr ir nepieciešams ierosinātājs. Bieži gadās, ka ierosinātāji nostrādā nejauši – ne cerēti, ne gaidīti, bet ir brīži, kad ierosinātāji tiek iedarbināti apzināti. Un tie ierosinātāji (gan apzinātie, gan neapzinātie) ir visai dažādi.

Nu protams, ka jūtūbs. Reiz runāju ar vienu savu labu draugu (no tiem cilvēkiem, par kuriem iedomājoties, smaidu) par ticības un dzīves skolotāju tēmu un viņš teica, ka viņa skolotājs ir jūtūbs. Jo tur var atrast visu, ko sirds kāro – gan gudru cilvēku atziņas, gan mūziku – nu, jūs jau zināt. Nu jā – mans skolotājs un iedvesmas ierosinātājs arī ir jūtūbs. Nu, piemēram, šūšanai – skatos video, kuros ir nofilmēts augstās modes rašanās process – Dior, Chanel, Valentino un citu modes namu video. Kā meistari veido, piegriež un darina tērpus. Cik rūpīgi tiek izvēlēts ik diedziņš, ik podziņa. Kā izšuvējas strādā pie izšuvumiem – katra pērlīte un lapiņa tik skaisti tiek piešūta pie auduma. Mani nekad neuzrunā tādi video, kur parādīts, kā auduma gabalam izgriežot caurumu galvai un pēc tam to ar striķi apsienot, var tikt pie kleitas. Vai kā ar līmes pistoles palīdzību var uztaisīt čības. Nu nē – tas nav par mani un uz to es netiecos. Vai – pēdējā laikā sakarā ar manu sapņu darbu intensīvi skatos deju video – sākot no baleta klasēm un beidzot jau ar gataviem uzvedumiem, tai skaitā visādus iesildīšanās un izvingrināšanās video. Skatos tautas deju koncertus un ģībstu aiz aizkustinājuma. Vai – ja uznāk lielais slinkums, varu paskatīties arī, kā labas mājsaimnieces uztur māju – nu visādus tur knifiņus un idejas. Jā, tā ir ideāla iespēja – pāris minūtēs, neizejot no mājas un neizkāpjot no gultas, var tik daudz iemācīties.

Vēl mani ļoti uzrunā tas, ko redzu, saklausu un sataustu, esot ārpus mājas – visādas izstādes, citu cilvēku mājas, sanāksmes, semināri reizēm negaidot var sniegt kādu impulsu. Un bieži ir tā, ka ne jau tas mērķis man ir sniedzis iedvesmu, kā dēļ esmu izgājusi no mājas, bet kāds nejauši satikts cilvēks, glezna, mājas interjers, dārzs, puķīte… Tāpēc ir jāizkustas un jāiet cilvēkos. Lai sajustu dzīvību un kustību, strāvas un enerģijas. Kad esmu bijusi Rīgā, manī vienmēr kūsāt kūsā iedvesma, jo esmu sasmēlusies ģērbšanās, viegluma un citāda dzīvesstila sajūtas un nojausmas.

Nu jā, un cilvēki. Uz vecumu esmu sapratusi, ka cilvēki var sniegt ļoti daudz. Daudz var arī paņemt, bet tā ir neizbēgama procesa sastāvdaļa. Tā kā darba dēļ satieku ļoti daudz cilvēku, starp tiem ir gadījušies tādi, kurus vienmēr atceros ar smaidu un pie kuriem atkal un atkal vēlos atgriezties. Cilvēki, kuru attieksme pret dzīvi, radošums, oriģinalitāte, dzīvesspars ir mani uzrunājuši vienu reizi un turpina to darīt atkal un atkal. Savas jomas profesionāļi; cilvēki kuri dzīvo un dara savu darbu ar garšu. Cilvēki, kuru sparīgums arī mani sapurina un liek rīkoties. Ļoti grūti ir ar tiem, kam viss ir slikti un tikpat grūti ir ar tiem, kam ir labi tā kā ir. Pirmie vienkārši čīkst un paņem manus spēkus jau runājoties vien, bet ar otrajiem nav aršana. Dēļ tiem pirmajiem ļoti atturīgi darbojos ar astroloģiju, jo man nav spēka un nav gribēšanas kādu mierināt. Es varu parādīt ceļu, bet negribu auklēties. Es gribu augt un nevienu brīdi neesmu mierā ar to kas ir. Protams, ne visās jomās – ir jomas, kurās viss ir labi un mierīgi un tā lai arī paliek, jo kādu miera stūrīti dzīvē vajag. Bet ir jomas – un tās ir saistītas ar radošumu – kurās ir kur augt un kurās ir jāaug. Un tad ir labi, ja gadās satikt kādu, kas domā līdzīgi, kam ir vairāk spara un enerģijas un kas ar savu rīcību rāda piemēru un liek sapurināties un kustēties.

Un te nu esmu nonākusi pie sava pēdējā “ieguvuma” savai cilvēku “kolekcijai” – meitene, kura pateica teikumu, kuram es ne vienmēr esmu sekojusi līdz šim, bet kurš klusiņām ir skanējis manā galvā jau kādu laiku un kuram esmu cieši apņēmusies sekot turpmāk: “Es izvēlos tikai to labāko. Tas attiecas uz ēdienu, apģērbu, aktivitātēm un visu citu”. Tā meitene astroloģiski ir tīra uguns – rīcības cilvēks. Manī arī ir diezgan uguns, bet ne tādos daudzumos un man vienmēr ir gribējies degt drusku gaišāk un ar lielāku liesmu. Un tā meitene manī šo liesmu reāli iededza. Jau sākot ar savu izskatu vien un beidzot ar dzīvessparu un mērķtiecīgu rīcību. Un kas visā šajā ir tas interesantākais – mans ceļš pie viņas, vai mūsu ceļš līdz brīdim, kad varam apsēsties un viena uz otru skatoties, parunāties, nemēģinot perināt slepkavības plānus, ir bijis garš – piecus garus gadus un grūts. Ko es ar šo gribu teikt – reizēm ir tā ka pretpoli ļoti labi viens otru var papildināt un protams, tie pievelkas. Par to ir vērts padomāt.

Bet kopumā ņemot – iedvesmu var atrast jebkur, ja vēlas. Ja nevēlas – tad nekur. Tā ir.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *