Rudens prieciņi

img_20161009_172705Ir pagājis jau kāds laiks no iepriekšējā ieraksta skaitot, un šis laiks ir bijis dikti aizņemts. Un rakstīšanas mūza, palaidne, arī bija nez kur aizspindzelējusi. Bet nu ir atpakaļ, sēž man uz pleca un biksta – uzraksti, uzraksti par saviem rudens prieciņiem. Un jā – šajā rudenī esmu atklājusi trīs prieciņus.

Tas pirmais ir visai laiku nositošs un, kā saka mans vīrs, stulbs arī. Bet man patīk. Lieta tā, ka jūtūbā nejauši uzdūros britu realitātes šovam ar nosaukumu “Obsessive compulsive cleaners”. Tur ir tā, ka tiek parādīts kāds no dikti tīrīgajiem un kārtīgajiem cilvēkiem un kāds no dikti nekārtīgajiem un netīrīgajiem cilvēkiem un tad tas tīrīgais iet pie tā netīrīgā un sakārto viņam māju. Bet tās patiešām ir galējības – viens pat bija tik traks, ka pats taisnoja sievai matus, jo viņam nepatika, kā sieva to izdara. Nemaz nerunājot par staigāšanu pa dzīvokli ar līmeņrādi rokā un piecas reizes dienā pārbaudīšanu, vai visi spoguļi un gleznas ir taisni piekārti. Par tīrīšanu pat nesākšu – tur tiek liktas talkā zobu birstes un citi traki rīki. Viens pat negulēja pa nakti savā perfekti uzklātajā gultā, bet gan uz matracīša pie gultas – lai nesabojātu skatu. Nu jā – un otrā skalas galā brīžam taisni šausminoši skati. Bet kas mani pie šī visa pievelk – tas, ka beigās viss tiek sakārtots. Tas manī  rada tādu miera sajūtu.

Otrais prieciņš ir IKEA sūtījums manam birojam. Taisni prieks, cik vienkārši visas lampas un krēsli un galds bija saliekams! Tāds lego pieaugušam cilvēkam – klik-klak un gatavs. Un tas viss tika piegādāts tik kompaktās kastītēs, ka man jau likās, ka piegādātāji nav visu nemaz atveduši. Redz ko nozīmē zviedru piegājiens – glīti un ērti un bezgala praktiski.

Nu un trešais prieks – krāsojamā grāmata pieaugušajiem. Cik tas ir nomierinoši – vakarā apsēsties pie degoša kamīna ar karstas tējas krūzi, paņemt krāsu zīmuļus un krāsot un krāsot, aizmirstot visu apkārt. Tik meditatīvi, ka taisni prieks.

Nu un protams – mani pirmie klienti, kas nenobijās un atnāca pie manis parunāties. Es atzīstu, ka pati arī vēl mācos, un mācos ne tikai skolā vai no grāmatām, bet arī no klientiem, tomēr ceru, ka tiem, kas bija pie manis, tas bija noderīgi. Astroloģija jau ir tāda, es teiktu, zinātne, kas nenodarbojas ar zīlēšanu un nākotni paredzēt arī nav iespējams, jo lēmumus pieņemam mēs paši. Ir ļoti daudz nerealizējušos cilvēku un ļoti daudz dažādu apstākļu rezultātā un arī paša cilvēka rakstura rezultātā garām palaistu iespēju, ka taisni šausmas. Arī manā dzīvē. Ne velti ir tā, ka tevi sit tik ilgi, kamēr tu beidzot nesāc iet pa to ceļu, pa kuru jāiet. Un ja, neskatoties uz sitieniem un norādēm, vienalga neiet, tad vairs neiet nekā. Tāpēc sevi ir jāmīl un jāved sevi dziedāt vai dejot vai jāizved vakara vai rīta skrējienā un jāaizved uz teātri un jāpacienā ar šokolādi un jāliek izgulēties tīros palagos un jāpiespiež izlasīt grāmatu un jāaizved pie friziera. Jo nevar gaidīt, ka veiksies darbā vai mīlestībā, ja paši sevi nemīlam un nerūpējamies par savu labsajūtu un nerealizējas kaut kādi dabas doti talanti.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *