Gara vasara

smilgas-664x437Nosaukumu šim rakstam aizņēmos no tāda paša nosaukuma organizācijas, kas mani zināmā veidā uzrunāja. 30.jūlijā viņi rīko jau sesto festivālu, kurā notiks meditācijas, dejas, ieklausīšanās sevī, joga un nekādas gaļas un nekāda alkohola. Tāda atelpa vasaras vidū.

Visā šajā pasākumā mani aicina miers un klusums un nesteidzīgums un pats nosaukums man mazliet atgādina Prāta Vētras dziesmu “Vēl viena klusā daba”. Kaut kas, kas atgādina brīdi, kad tu esi noguris pēc garas dienas un tev ir vienalga un tu vēlies tikai iekrist zālē un aizmirst visu. Un vairs nav svarīgs ne darbs, ne nauda, ne mašīna, nekas. Tikai tu pats, silts, dzīvs un šeit.

Tas par to, kas man patīk. Tas, kas tā kā drusku nepatīk, ir tāda budisma pieskaņa. Protams, budisms pēc savas būtības ir jēdzīgāks par važu važās un pazemībā un pienākumā iekalto kristietību. Pie kam, ja nemaldos (ja maldos, lūdzams, labojiet), budisma dēļ neviena asins nav lijusi, t.i., es vēstures stundās neatceros mācījusies par budistu karagājieniem, lai uzspiestu savu ticību. Budists ar zobenu man kaut kā neiet kopā…

Bet, kā jebkura reliģija, tā tomēr ir rāmis, lai tajā kaut kādā veidā noturētu tos, kam ir nepieciešamība būt tajā rāmī. Man nav. Esmu nihiliste un kritiķe un spēju atrast muļķības un nesakritības un absurdu absolūti jebkurā parādībā, par reliģiju nemaz nerunājot. Tikai nelaime tāda, ka tādi brīvdomātāji, kā es, nekad nespētu savākties tādos jaukos un neapšaubāmi fantastiskos pasākumos, kā “Give and Get”, kas vietas trūkuma dēļ diemžēl šogad nenotiek. Es jau pieteicos par brīvprātīgo un man bija vienalga, ko tur darīt – kaut vai tualetes mazgāt, bet nu, jācer, nākamgad viss notiks. Nu jā un šis pasākums “Gara vasara”, uz kuru došos pirmo reizi un ja manu dvēseli tas uzrunās, tad nākamgad gaidiet mani brīvprātīgo rindās, jo manī laikam no senčiem ir nepieciešamība kaut ko darīt un neskatoties uz vienpatību, ir vēlme būt kopā, būt piederīgai kādai kopienai vai organizācijai – cilvēkiem, ar kuriem runāju vienā valodā. Tāpēc jau, neskatoties uz to, ka tas ir nenormāli smagi, es bezgala mīlu deju svētkus, jo mana mīlestība pret deju un cilvēkiem, kas izjūt to pašu, ļauj pārciest nespēju pabūt vienai, arī, piedodiet, tualetē ne.

Vakar gājām ar mazo bērnu staigāties un debesīs bija gan tumši violeti mākoņi, gan arī saule un koši zaļās saules apspīdētās koku galotnes pret zili violetajām debesīm bija tik fascinējošas, ka es vairākas reizes apstājos un rādīju mazajam uz šo parādību un teicu: “Redzi, krāsas!”, uz ko viņš man atbildēja: “Tas ir smukums.” Un es teicu, ka dzīve bez smukuma nav nekāda dzīve un viņš man piekrita. Uz šīs vienprātības nots arī sarunu beidzām, bet jā – vasara, tas ir kaut kas. Meži un pļavas un smilgas un margrietiņas un gliemezītis uz ceļa un strazds, kas čiepj ķiršus – tā ir vasara.

Protams, kaut kā jau iztika ir jānopelna un viena manas personības daļa vēlas uzvilkt lietišķo apģērbu un atkal doties astoņu stundu verdzībā pie kāda datora un ar ilgpilnu skatienu lūkoties, kā aiz loga paiet vasara, iestājas rudens, uzsnieg sniegs un atkal atnāk pavasaris, bet tā otra brēc kā aizkauta un saka: “Tu arvien labāk proti šūt tautas tērpus, spēj uzdarināt izšūtas aproces, somiņas, izšūt dvieļu galus, sašūt linu kreklus veselai armijai, tu esi mācījusies astroloģiju jau četrus gadus un esi mācījusies hiroloģiju (gan drusku mazāk), tu taču varētu saņemties un mēģināt izdzīvot pati uz savu roku, toties bez priekšniekiem, kas nemāk pateikt “Paldies”(tā man tāda sāpe un trauma)!” Nu jā, un nesen man uzrakstīja viena meitene no izdevniecības un apjautājās, vai nevēlos izdot grāmatu! Un nepaiet ne diena, ne stunda, kad par to nedomāju un nezin ko gaidu, varbūt kādu, kas teiks – redzi, es tev iekārtoju jaukas telpas vecpilsētā un viss, kas tev jādara, ir darīt to, kas padodas un sagādā prieku!

Jā, dīvaini, es būdama padomju bērns, ar diezgan smagiem kompleksiem un vainas izjūtu un vēl nezin ko, uz vecuma galu būšu palikusi par frīku, kas ir izkritis no rūpīgi ieeļļotā “Amerikāņu sapņa” konveijera. Smalki. Bet sajūta ir ofigennaja.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *