Apģērbs

ApgerbsŠorīt no rīta pēc karstas un nemierīgas nakts pamodos tā ne visai izgulējusies no tā, ka mans mazais bērns piegrūda man pie deguna izkritušu zobu un priecīgs paziņoja, ka nu nāks zobu feja. Nu labi, ja nāk zobu feja, tad jāceļas vien augšā un jāsāk diena. Bet dienu tā īsti labi nevarēju sākt, jo manas iemīļotās mājas drēbes arī nebija pa nakti svaigākas tapušas un bija vien jāliek mazgāties. Kamēr drēbes mazgājās, tāpat naktskreklā apcerīgi izdzēru rīta kafiju, tad uzrāvu mugurā ko-neko un ķēros pie mājas uzkopšanas ar domu, ka brīdī, kad drēbes būs izžuvušas, arī māja būs sakopta un es pati varēšu ieiet dušā, nomazgāties, uzvilkties tīras drānas un sajusties kā cilvēks.

Nezinu, kā citiem, bet man ir mīļās drēbes, kuras katra ir vienskaitlī un brīžos, kad tās nav pieejamas, ir jāizlīdzas ar ko nebūt. Nu, tāpat arī šorīt – kā jau teicu, skapī sameklēju kaut ko puslīdz piemērotu šim karstajam laikam un ķēros pie grīdu slaucīšanas, mazgāšanas, paklāju purināšanas, gultu klāšanas un visām citām darbībām, kas jau tāpat liek sasilt, bet karstā laikā taisni uzkarst ar visām no tā izrietošajām sekām. Kad nu darbi bija puslīdz padarīti un drēbes gatavas doties laukā saulītē ātri izžūt, pamodās lielais bērns, kuram steidzami vajadzēja ziedi pret saules apdegumiem un man bija uz ātru roku jādodas uz aptieku nopirkt ziedi.

Nu protams, un līdz ko man mugurā ir sazin kas, mati nemazgāti un pati arī, tā veikals ir pilns ar paziņām un visi tādi sprigti un tīri un tikai es vienīgā nespirgta un netīra. Un kārtējo reizi es pati sev pierādīju, ka nu nevar aizšaut uz veikalu ar domu, ka gan jau tur nevienu nesatikšu. Satiku gan.

Un lieku reizi pārliecinājos, ka, kā Evelīna no Modnij prigovor saka, sievietei ir jābūt bāzes apģērbu komplektam, kurus savstarpēji VISUS var kombinēt.

Man tā nav. Man ir drēbes, kas patīk un ir mīļas, bet tādu īsti universālu apģērbu nav, jo, teiksim, šie svārki sader tikai ar šo blūzi un šīs bikses tikai ar šo. Un kad nu uz sitienu nav pieejami svārki no pirmā komplekta un blūze no otrā, tad atlikušie divi apģērba gabali nekā nesader. Un viss. Es šo situāciju parasti glābju, rūpīgi izdomājot, ko vilkšu mugurā un attiecīgi tam sagatavojoties, bet tādos brīžos kā šorīt (steidzamos) apjūku un vienmēr nolaižu lažu.

Šīs problēmas risināšanai kādā raidījumā uzzināju interesantu, bet gana labu paņēmienu – jāsataisa tabula, kur kolonnu virsraksti ir apģērbu augšiņas (blūzes un džemperi), bet rindu nosaukumi ir apģērbu apakšiņas (svārki un bikses) un kolonnu un rindu krustpunktos atzīmē kas ar ko sader. Un tad var redzēt, ka, gadījumā, ja baltie svārki nav izmantojami, strīpaino džemperi var aizmirst, jo tas pēdējais sader tikai ar baltajiem svārkiem. Nu kaut kā tā.

Šo ideju uzzināju tikai nesen, tāpēc tagad sākšu izmantot, un man vēl tur gribētos piepīt kurpes un somiņas. Tad jau redzēs, kas tur iznāks. Varbūt tiešām nostrādā? Jo es esmu TIK daudz apģērbu izmetusi laukā tikai tāpēc vien, ka veikalā patīk, bet, kad atnāku mājās, tad, izrādās, tas ne ar ko nav sakombinējams. Kaut gan šeit vēl ir tā nelaime, ka veikalā liekas, ka šī blūze saderēs ar to un to, bet uzvelkot mugurā, izrādās, ka nesader vis. Un kā tikt galā ar šo problēmu – patiešām nezinu, jo viss atklājas tikai brīdī, kad tiek savilkts mugurā. Un tad vēl mainās sezonas un, kā šovasar – te karsts, ka dvēsele krīt ārā, te auksts, ka jāvelk ziemas siltās zeķes un jākurina kamīns, ka gals klāt. Nu jā – un vēl tie apavi – tie arī jāpiekombinē klāt – vispār visa tā ģērbšanās ir gana piņķerīga padarīšana un nes nekad neesmu tā īsti mierā ar to, kas iznācis.

Amerikāņi ir uzņēmuši ļoti jauku dokumentālo filmu “Advanced style” par amerikāņu stilīgajām večiņām. Nu, cepuri nost – rozā mati un zilas saules brilles un koši zaļas bikses un lillā tunika. Nu, fantastiski. Tā filma laikam vēl nav gatava, bet es skatījos fragmentus ar atvērtu muti. Nu jā – tām večiņām skapji bija pilni līdz malām, jo tādu krāsu dažādību un formu daudzveidību vajag lielā skaitā, lai varētu kā-nekā sakombinēt. Jeb viņas nemaz nekombinē? Velk to, kas pagadās un iznes savu tēlu ar taisnu muguru un augsti paceltu galvu? Jo par uzmanības trūkumu viņas noteikti nesūdzas. Lai arī vēl neesmu tik veca, šīs večiņas iedvesmo manu ar tradīciju un tikumības un piedienības valgiem sašņorēto dvēseli un es ļoti cenšos būt citāda labā nozīmē. Tiesa gan – tas man izdodas ļoti lēni un ļoti pamazām, bet, nu jā – cenšos.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *