Vasaras saulgrieži 2016

SaulesZime-664x659Šogad Saulīte savā augstākajā punktā atradīsies 21.jūnijā pulksten 1:34 naktī. Smieklīgi, vai ne – augstākajā punktā un naktī. Bet tur ir savs labums. Tie, kam pietiek ar maz miega vai nākamajā dienā nav jāiet uz darbu vai var atļauties nokavēt, šajā brīdī var iekurt ugunskuru vai sveci vismaz un tā pa smuko šo brīdi sagaidīt un pavadīt. Jo ugunskurs tieši naktī ir tas smukākais; dienas vidū diez kas jau nebūs.

Jā, ar tiem saulgriežiem un vispār ar dabas ritmiem ir tā, ka tos nevar ieriktēt tā, lai nozīmīgais brīdis iekrīt sestdienas pēcpusdienā, kad māja sakopta, veikali izķemmēti, pats nomazgājies un bērni arī. Tā nav un tāpēc nākas vien ķert mirkli. Protams, arī 23.jūnijs der ugunskura dedzināšanai un Saules rituma apcerēšanai jo šis tā vai tā ir tas gaišākais laiks. Naktīs, kad nav mākoņu, man liekas, tumsa vispār neiestājas – gaišs un gaišs. Man kā sensitīvi jūtīgam cilvēkam (gaismas, trokšņi, skaņas, sāpju slieksnis) tas pat tā kā traucē. Nelīdz pat žalūzijas un aizkari. Bet tomēr, šitā ir labāk nekā pa ziemu, kad gaismu tikpat kā neredz. Pa tumsu uz darbu aizkulies, pa tumsu atkulies, tik vien kā brīvdienas atliek.

Bet pie kā es paliku – nu jā 21.jūnijā pa nakti. Un ja vēl palūdz darbā 20.jūniju brīvu, tad var doties uz pļavām un pielasīt pilnu klēpi jāņuzāļu, uzpīt vainagu vai vienkārši gulēt smilgās un madarās un raudzīties mākoņos un sajust dzīvību. Jo Saules gaitas slavināšana notiek arī Ziemassvētkos vai Lieldienās, bet šis ir tieši dzīvības laiks, kad guļot zālē tu redzi, ka tur čum un kust skudriņas un vabolītes un visādi radījumi, kuriem pat nosaukumu nezini un tad tu lec kājās, jo saproti, ka zem tava svara viena kārtīga dinastija var aiziet bojā un patiesībā katrs solis kādam kaut ko nodara. Un tad nāk apjausma par savu vietu šai pasaulē, par to, ka tu esi tikai viena tās daļa un ir ar bijību jāizturas pret to, kas apkārt un zem kājām.

Es šeit nerunāšu pat Līgo rituāliem. Visi jau tāpat zina par aliem un sieriem un Jānīti vārtu staba galiņā. Šis laiks (gluži tāpat kā visi citi) ir jāizjūt ar visām iekšām un ne jau siera šķēle un alus kauss te ko nozīmē. Itin neko. Šeit nozīme ir dabai un Saules ritumam. Un, kad esi pabijis viens smaržīgā pļavā un izpētījis mākoņus un tuvumā aplūkojis kādu necilu pļavas puķīti un izbrīnīts konstatējis, ka tā ir TIK skaista, tad var doties cilvēkos un šo sajūtu katram atnesot sev līdzi, to padarīt lielāku un stiprāku. Jau daudz ir rakstīts par enerģijas sakopojumiem jeb egregoriem (es teiktu – enerģijas mākoņiem), kas rodas, ja par kādu lietu vai parādību stindri piedomā un ja vēl to dara kopā ar citiem, tad vispār – enerģijas mākonis aug apmēros. Tā ir ar visām lietām, tāpēc, ja negribam savā dzīvē slikto, vienkārši nevajag par to domāt un cepties (tas tā – mazliet filozofijas). Bet jā – šo dzīvības laika enerģiju ir vērts kultivēt un audzēt un dziedāt un dejot un censties atslābināt savu iekšējo bažu (tāda ir visiem un tā neliek mieru ne brīdi – ko ēdīs, kā nomaksās, kur strādās utt., utjpr.) un sajusties dzīvam. Un vēl drusku par alkoholu. Mēs zinām, ka alkohols nav labs un tā arī ir. Tas ir kā kredīts – ņemšanas brīdī ir eiforija, bet, kad jāatdod, tad diez kas nav. Un tad ņem atkal. Kaut kā tā.

BET. Alkohols atslābina mūsu saspringto dvēseli un drusku nomierina iekšējo bažu, tāpēc mazliet – kāpēc ne? Man ir draugi, kas kādreiz ir dzēruši ne pa jokam un tagad ir konkrēti atturībnieki un visādi cenšas to darīt zināmu apkārtējiem. Mans uzskats ir tāds, ka katram pašam ir jāzina ko un kā darīt. Es, piemēram, nekā nevaru tikt galā pati ar sevi, savām domām, iekšējo un ārējo pasauli, kur nu vēl mācīt citus. Visi šie raksti vairāk palīdz man pašai saprast sevi, nekā mēģināt uztiept pasaulei savu viedokli. Un jā – es šad un tad dzeru alkoholu. Un šeit pat nav svarīgi ko dzert un no kā dzert (var arī kandžu no trīslitru burkas un nekāda vaina), šeit ir svarīgi – ar ko dzert. Jo, piemēram, pasākumā, ko priekšnieks uzrīko vidējam un augstākajam menedžmentam, dzert galīgi negribas, jo, pirmkārt, priekšnieki ir priekšnieki un nevar tā īsti atslābināties un otrkārt – un ja nu es piemetīšos un sastrādāšu ko tādu, par ko vēlāk būs kauns? Bet kopā, teiksim, ar ne visai tīru un ne visai smalku saules brāli, bet ar kuru ir par ko parunāt, jo, izrādās, viņš ir daudz lasījis un viņam ir ko teikt – ar to jā.

Kaut kā tā. Novēlu visiem sajusties siltiem un dzīviem. Tas ir šī laika pamatmotīvs, kad Saule ir augstākajā punktā un viss zied un zaļo un dzīvības sulas tek pa visām vēnām un ārtērijām.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *