Meteņi jeb Vastlāvji

Ja nu reiz esmu iesākusi par gadskārtām mūsu senču dzīvēs, tad nākamā gadskārta būtu Meteņi. Un te nu es iebraucu pamatīgās auzās, jo izpētīju veselas trīs versijas, kad Meteņi, jeb Vastlāvji (kā šo gadskārtu sauc Jaunsudrabiņš savos darbos, un kas man ir tāpēc tuvāks nosaukums), ir svinami:

1.versija – meteņus svin 7 nedēļas pirms Lieldienām – februārī vai marta sākumā. Lieldienas 2014.gadā sanāk  – 20.aprīlī, jeb pirmajā svētdienā pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas vai tās laikā.

Meteņi jeb metenis ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki, kas beidzās Pelnu dienā, kurai sekoja lielais gavēnis.

Pelnu diena, arī pelnu trešdiena, ir septītā trešdiena pirms Lieldienām (46. diena pirms Lieldienām), kā arī Lielā gavēņa pirmā diena. Katru gadu Pelnu diena iekrīt citā datumā, jo arī Lieldienu datums katru gadu mainās. Tā parasti ir diena no 4. februāra līdz 10. martam. 2014. gadā būs 5. martā, bet 2015. gadā — 18. februārī.

Tātad Meteņi sanāk 2.martā un ir svinami līdz 5.martam.

2.versija – meteņus svin starp Ziemassvētkiem un Lieldienām (ja pieņem, ka Ziemassvētki ir 25.decembrī, bet Lieldienas (kā šogad) 20.aprīlī).

Sanāk, ka Meteņi šogad ir 16.februārī, vai 23.februārī.

3.versija – Meteņus svin starp Ziemassvētkiem un Lieldienām astronomiskajā izpratnē, kad ir ziemas un pavasara ekvinokcijas, t.i. 21/12/2013 un 20/03/2014 – kas man liekas visloģiskākā versija.

Tādā gadījumā sanāk, ka Meteņi ir 2. vai 6.februārī, tātad – jau nokavēti.

Domā ko gribi un prasi, kam gribi, jo katram sava taisnība un tā patiešām ir, jo mēs paši veidojam realitāti. Tagad tikai atliek man pašai saprast, ko ar šiem datumiem iesākt…

Man, kā vēsturniecei , nē, bet astroloģei vislabāk patīk 3.versija, jo tā liekas visloģiskākā, un kā jau teicu – realitāti mēs katrs priekš sevis veidojam paši un mana realitāte ir tāda, ka pavasara gaidīšanai ir jāsākas vidū starp ziemas un pavasara sākumu. Lai arī esmu nolaidusi lažu un datumi ir nokavēti, tomēr tas man netraucē saprast, ka pavasaris jau kādu laiku nāk

Ko darīt ar gavēni – patiešām nezinu. Tas vairāk piederas pie baznīcas pīšļu un pazemības lietām, ko par visām varītēm mums cenšas uzspiest, lai mēs kļūtu vadāmāki. Es pieturēšos pie tā, ka nāk pavasaris un tā neapšaubāmi ir priecīga padarīšana.

Par Pelnu dienu. Ja pieturamies pie 3.versijas, tad tā Pelnu dienas padarīšana arī paliek miglā tīta. Bet es par to padomāšu.

Man vispār ir ļoti grūti dzīvot pasaulē ar izdomātām lietām, es jau smējos, ka ja pasauli nevar aprakstīt ar trim Ņūtona likumiem un Einšteina teorijām, tad es tai neticu. Un šis kā reizi ir tas gadījums.

Bet – kas tad Meteņos darāms:

Meteņiem, tāpat kā citiem seno latviešu gadskārtu svētkiem ir jautrs raksturs. Gatavošanās Meteņiem sākas jau iepriekšējā dienā – tā izpaužas kā vizināšanās ar ragaviņām, braukšana ciemos pie tāliem radiem. Vakarā budēļos iešana un svētku mielasts ar meteņa slavināšanu un īpašu saimnieces deju, kas paredzēta auglības veicināšanai (šo es varu vienā mierā). Īstā Meteņu diena ir nākamā diena – svētdiena. Tajā turpinās mielošanās, dziedāšana, ciemos iešana un vizināšanās. Meteņi ir zīme ka ziema iet uz beigām un tuvojas pavasaris.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *