Zudušais simbols

Vakar pabeidzu lasīt vienu no Dena Brauna bestselleriem – “Zudušais simbols”. Jā, jā – ir jau diezgan banāli pievērsties D.Braunam un lasot internetā aplūkot grāmatā pieminētās ēkas, laukumus, mākslas darbus utt.

BET TRAKI INTERESANTI.

Pamatā grāmata kopē DaVinči kodu, tikai darbība norisinās Vašingtonā. Tā pati apslēptu bagātību (tikai šoreiz Svētā Grāla vietā Zudušās Gudrības jeb Vārds) meklēšana, atšifrējot neskaitāmas mīklas, ceļojot pa Vašingtonas vēsturiskajām vietām. Beigās šīs gudrības jeb Vārds izrādās …. Nē, nemaitāšu prieku tiem, kas tikai vēl lasīs.

Bet ko es gribēju teikt: šī nu reiz ir grāmata, kas apstiprināja to, ko sen jau zināju attiecībā uz reliģiju, bet konkrēti – uz kristietību.

Kristietības pamata doma ir tāda, ka mēs jau piedzimstam grēku pilni un dzīves gaitā tie grēki tikai krājas, lai gala beigās mēs nevis soļotu pa dzīvi ar paceltu galvu, bet gan vilktu grēku nastu līdzi kā tādu nemīlamu radu varzu.

Bet es nekad neesmu tā jutusies!!!

Cik nu liela ir mana pieredze ar baznīcu, es tur vienmēr sajūtos nomākta un nospiesta, jo visu laiku tiek skandēts: tu esi pīslis no pīšļiem, tu neesi nekas un tikai caur Jēzu Kristu tu augšām celsies. Kā Brauns saka – grēku atlaišana ir kā biļete uz debesīm un baznīca ir tāds pats bizness kā visi citi. Cita lieta, ka baznīcā koncentrējas daudzu cilvēku lūgšanu enerģija un tas patiešām ir liels spēks. Tikai nelaime tā, ka kopā ar lūgšanu un gaismas enerģiju, ieejot baznīcas telpās, es jūtu arī to “pīšļu un zemošanās” enerģiju un tā mani nomāc. Var jau būt, ka ir cilvēki, kas to nejūt, bet es jūtu….

Mūsos katrā pašā ir Dievs, ko saucam par sirdsapziņu un tā ir visstingrākais soģis un gans. Ja tajā ieklausās un nerunā pretim, tad viss ir kārtībā. Pietiek tikai ieklausīties – tā pateiks visu.

Un vēl – ja es kaut ko daru ar prieku un sajūsmu, tas nekad nevar neizdoties. Ja es apzinos, ka tas ir pareizi, ka mana sirdsapziņa saka: jā, meit, tā būs labi, tad es pati sajūtos kā radītājs un dievišķa būtne.

Un šādi dzīvot ir viegli un droši. Galvenais – nevajag klausīties citos, nevajag sevi ziedot uz pienākumu altāra, atdot visu, sev nepaturot nekā. Sevi ir jāmīl.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *