Slepenais kaitnieks: kad uznāk skumjas

24.marts. Dienas padoma tēma – paskatieties uz virsrakstu.
Padoma būtība: ir dienas, kad bez redzama iemesla uznāk skumjas. It kā viss ir labi, bet tomēr. Vai arī patiešām ir slikti un skumjas uznāk ne vienu dienu vien. Ir veselas nedēļas, pat mēneši, kad nav spēka nekam. Nu un tādās reizēs vajag saņemties, izdarīt sev kaut ko labu, atrast kaut ko, kā dēļ šo dienu būtu vērts nodzīvot.

Šodien mani vēl skumjas nav piemeklējušas. Bet šajā sakarā man ir viena doma. Reiz lasīju interviju ar sievieti, kuras bērnam ir slimība no kuras viņš praktiski var nomirt jebkurā brīdī. Un viņa saka, ka pastāv apgalvojums, ka cilvēkam netiek uzlikts vairāk pārbaudījumu, nekā viņš spēj panest. (Protams, jo ja pārbaudījumu būs vairāk, vadzis lūzīs un cilvēks vai nu papildinās trako nama palātu sortimentu vai arī sigrajet v jaščik.) Un vēl viņa saka, ka viņa negrib būt stipra un nest. Viņa vienkārši negrib. Un es viņu saprotu.

Arī mans mazais bērns nav vesels psihiskā izpratnē. Viņš nerunā. Tas ir, tagad, kad viņam ir četri gadi un astoņi mēneši, viņš prot pateikt atsevišķus vārdus. Pat ne trīs vārdu teikumus. Pastāv dažādi viedokļi. Vieni pieturas pie domas, ka viņam ir autisms vieglā formā, citi saka, ka tā ir sensorā alālija (kad cilvēks neuztver valodu kā saziņas līdzekli). Protams, ka tad kad citi bērni viņa grupiņā jau lasa un skaita n-to pantiņu dzejoļus, bet manējais var pateikt mamma, tēta utt., ir sāpīgi. Un ir dienas, kad mani pārņem skumjas ar moto: “Par ko man tas?”. Un dažkārt es tām skumjām ļaujos arī, jo man liekas, ka ja es nonstopā smaidītu, mani arī uzskatītu par mentālas vainas skartu.

Tā ka skumjas ir dzīves sastāvdaļa un paskumt dažkārt ir labi.

Bet runājot par manu bērnu un vispār par dzīves likstām – visas nelaimes jau sākas salīdzināšanas dēļ. Un, ja es paskatos, ka citām mammām bērni ir daudz smagākos stāvokļos, kuriem nav prognozējama uzlabošanās, ka citiem iet daudz grūtāk arī visās citās dzīves jomās, tad es varu droši smaidīt un apzināties, ka nav jau tik traki.

Secinājums šai dienai: skumjām ir jāļaujas bet ar mēru, ar mēru.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *