Plānošana

Mēdz teikt, ka labi izplānots darbs ir puse no padarītā. Tā arī ir. Ja dara un beigās padara.

Tā kā darbu ir daudz, bet diennakts ir tik gara, cik ir, tad ne reizi vien esmu nolēmusi – vienreiz saplānošu savu dienu un pie šī plāna arī turēšos. Jo vairāk tamdēļ, ka strādāju mājās un tad jau paši zināt – kārdinājumu nestrādāt ir bez gala. Un, kad pienāk darba nodošanas termiņš, tad ir jāstrādā pa naktīm.Bet es nepanesu nakts darbu. Es pat nepanesu vakara darbu. Pēc 17:00 manas baterijas izlādējas – čušš un viss.

Tāpēc esmu n-tās reizes sastādījusi dienas plānu – sak, tikos un tikos celšos, tikos un tikos strādāšu utt. Esmu pat pie sienas likusi un esmu pat pūlējusies ievērot (Valters zina). Taču visā visumā – nekā.

Ja esmu nolēmusi, ka būšu čakla un līdz 8:00 no rīta jau būšu piecēlusies, apģērbusies, paēdusi un gatava darbam (kas nebūtu nekāds kalnu gāžamais pasākums, jo vesels lērums ļaužu ne tikai izlien no migas, uzrauj kājās trenūzenes un pusmiegā strebjot kafiju ieslēdz datoru, bet pat smuki uzkrāsojas, sapucējas un pat aizbraukuši līdz darbam ar trim sabiedriskā transporta līdzekļiem, ir tur pirms astoņiem), tad tā ir labi ja pirmo apņemšanās rītu. Jo gulta ir tik silta, sapņi tik saldi, negribēšana tik liela, ka taisni traks var palikt. Šajā ziņā mani glābj tas, ka mazais tomēr ir uz dārziņu jāved un tad ir tā, ka tajos rītos, kad mazo vedu es (mums ar vīru ir sadalīts), mana saģērbšanās un sapucēšanās var noreducēties līdz micei pāri acīm, lai neredz nemazgātos matus un uz ātru roku uzrautām drēbēm uz nemazgātas miesas. Kā noziedzniece ielavījusies dārziņā un nodevusi tur sīko, īpaši neielaizdamās nekādās sarunās un acu kontaktos, braucu mājās, mazgājos, ģērbjos, ēdu brokastis un ap kādiem 10:00 esmu beidzot gatava darbam. Ja negadās kādi ekstra darbi, produktīvais darba laiks pa visu darba dienu aizņem kādas 4 – 4,5 stundas. Jo ir jāsakārto māja, jāaiziet uz veikalu, jānošķūrē sniegs, jāsanes malka. Un kur tad vēl dārzs. Taisni bail, kas notiks, kad nokusīs sniegs, atkusīs zeme un atradīsies mans rudenī sazin kur apsnigušais grābeklis un lāpsta. Tāpēc vajadzētu strādāt tā ka kūp vismaz tagad, pa ziemu. Nu, vismaz kādas 6 stundas – tas jau būtu daudz.

Nu un kas man liedz piecelties kādos sešos, paveikt visu augstāk minēto un sēdēt pie datora jau 8:00? Neviens, ja neskaitu pati sevi. Tāpēc vajadzēs sastādīt atkal kādu plānu.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *